2. Caravaggo

1. Carasuttaṃ

11.[itivu. 110] ‘‘Carato cepi, bhikkhave, bhikkhuno uppajjati kāmavitakko vā byāpādavitakko vā vihiṃsāvitakko vā. Taṃ ce bhikkhu adhivāseti, nappajahati na vinodeti na byantīkaroti [byantikaroti (pī.), byantiṃ karoti (ka.)] na anabhāvaṃ gameti, carampi, bhikkhave, bhikkhu evaṃbhūto ‘anātāpī anottāpī satataṃ samitaṃ kusīto hīnavīriyo’ti vuccati.

‘‘Ṭhitassa cepi, bhikkhave, bhikkhuno uppajjati kāmavitakko vā byāpādavitakko vā vihiṃsāvitakko vā. Taṃ ce bhikkhu adhivāseti, nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti, ṭhitopi, bhikkhave, bhikkhu evaṃbhūto ‘anātāpī anottāpī satataṃ samitaṃ kusīto hīnavīriyo’ti vuccati.

‘‘Nisinnassa cepi, bhikkhave, bhikkhuno uppajjati kāmavitakko vā byāpādavitakko vā vihiṃsāvitakko vā. Taṃ ce bhikkhu adhivāseti, nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti, nisinnopi, bhikkhave, bhikkhu evaṃbhūto ‘anātāpī anottāpī satataṃ samitaṃ kusīto hīnavīriyo’ti vuccati.

‘‘Sayānassa cepi, bhikkhave, bhikkhuno jāgarassa uppajjati kāmavitakko vā byāpādavitakko vā vihiṃsāvitakko vā. Taṃ ce bhikkhu adhivāseti, nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti, sayānopi, bhikkhave, bhikkhu jāgaro evaṃbhūto ‘anātāpī anottāpī satataṃ samitaṃ kusīto hīnavīriyo’ti vuccati.

‘‘Carato cepi, bhikkhave, bhikkhuno uppajjati kāmavitakko vā byāpādavitakko vā vihiṃsāvitakko vā. Taṃ ce bhikkhu nādhivāseti, pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti, carampi, bhikkhave, bhikkhu evaṃbhūto ‘ātāpī ottāpī satataṃ samitaṃ āraddhavīriyo pahitatto’ti vuccati.

‘‘Ṭhitassa cepi, bhikkhave, bhikkhuno uppajjati kāmavitakko vā byāpādavitakko vā vihiṃsāvitakko vā. Taṃ ce bhikkhu nādhivāseti, pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti, ṭhitopi, bhikkhave, bhikkhu evaṃbhūto ‘ātāpī ottāpī satataṃ samitaṃ āraddhavīriyo pahitatto’ti vuccati.

‘‘Nisinnassa cepi, bhikkhave, bhikkhuno uppajjati kāmavitakko vā byāpādavitakko vā vihiṃsāvitakko vā. Taṃ ce bhikkhu nādhivāseti, pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti, nisinnopi, bhikkhave, bhikkhu evaṃbhūto ‘ātāpī ottāpī satataṃ samitaṃ āraddhavīriyo pahitatto’ti vuccati.

‘‘Sayānassa cepi, bhikkhave, bhikkhuno jāgarassa uppajjati kāmavitakko vā byāpādavitakko vā vihiṃsāvitakko vā. Taṃ ce bhikkhu nādhivāseti, pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti, sayānopi, bhikkhave, bhikkhu jāgaro evaṃbhūto ‘ātāpī ottāpī satataṃ samitaṃ āraddhavīriyo pahitatto’ti vuccatī’’ti.

‘‘Caraṃ vā yadi vā tiṭṭhaṃ, nisinno uda vā sayaṃ;

Yo vitakkaṃ vitakketi, pāpakaṃ gehanissitaṃ.

‘‘Kummaggappaṭipanno so, mohaneyyesu mucchito;

Abhabbo tādiso bhikkhu, phuṭṭhuṃ sambodhimuttamaṃ.

‘‘Yo ca caraṃ vā tiṭṭhaṃ vā, nisinno uda vā sayaṃ;

Vitakkaṃ samayitvāna, vitakkūpasame rato;

Bhabbo so tādiso bhikkhu, phuṭṭhuṃ sambodhimuttama’’nti. paṭhamaṃ;

2. Sīlasuttaṃ



2. 行走经
1. 行走经
11.[如是语110] "诸比丘,即使比丘在行走时,也可能生起欲念、恶意念或伤害念。如果比丘容忍这些念头,不舍弃、不驱散、不终止、不使之消失,诸比丘,即使是行走的比丘,如此这般的人也被称为'不精进、不畏惧、经常懈怠、意志薄弱'。
"诸比丘,即使比丘在站立时,也可能生起欲念、恶意念或伤害念。如果比丘容忍这些念头,不舍弃、不驱散、不终止、不使之消失,诸比丘,即使是站立的比丘,如此这般的人也被称为'不精进、不畏惧、经常懈怠、意志薄弱'。
"诸比丘,即使比丘在坐着时,也可能生起欲念、恶意念或伤害念。如果比丘容忍这些念头,不舍弃、不驱散、不终止、不使之消失,诸比丘,即使是坐着的比丘,如此这般的人也被称为'不精进、不畏惧、经常懈怠、意志薄弱'。
"诸比丘,即使比丘在躺着醒着时,也可能生起欲念、恶意念或伤害念。如果比丘容忍这些念头,不舍弃、不驱散、不终止、不使之消失,诸比丘,即使是躺着醒着的比丘,如此这般的人也被称为'不精进、不畏惧、经常懈怠、意志薄弱'。
"诸比丘,即使比丘在行走时,也可能生起欲念、恶意念或伤害念。如果比丘不容忍这些念头,而是舍弃、驱散、终止、使之消失,诸比丘,即使是行走的比丘,如此这般的人也被称为'精进、畏惧、经常努力、意志坚定'。
"诸比丘,即使比丘在站立时,也可能生起欲念、恶意念或伤害念。如果比丘不容忍这些念头,而是舍弃、驱散、终止、使之消失,诸比丘,即使是站立的比丘,如此这般的人也被称为'精进、畏惧、经常努力、意志坚定'。
"诸比丘,即使比丘在坐着时,也可能生起欲念、恶意念或伤害念。如果比丘不容忍这些念头,而是舍弃、驱散、终止、使之消失,诸比丘,即使是坐着的比丘,如此这般的人也被称为'精进、畏惧、经常努力、意志坚定'。
"诸比丘,即使比丘在躺着醒着时,也可能生起欲念、恶意念或伤害念。如果比丘不容忍这些念头,而是舍弃、驱散、终止、使之消失,诸比丘,即使是躺着醒着的比丘,如此这般的人也被称为'精进、畏惧、经常努力、意志坚定'。"
"无论行走或站立,坐着或躺卧,
若生起邪念,执着于俗世。
走上邪路者,迷失于愚痴,
此等比丘难,证得无上觉。
若行走站立,坐着或躺卧,
调伏诸妄念,乐于平静心,
此等比丘能,证得无上觉。"第一;
2. 戒经

12. ‘‘Sampannasīlā, bhikkhave, viharatha sampannapātimokkhā, pātimokkhasaṃvarasaṃvutā viharatha ācāragocarasampannā aṇumattesu vajjesu bhayadassāvino. Samādāya sikkhatha sikkhāpadesu. Sampannasīlānaṃ vo, bhikkhave, viharataṃ sampannapātimokkhānaṃ pātimokkhasaṃvarasaṃvutānaṃ viharataṃ ācāragocarasampannānaṃ aṇumattesu vajjesu bhayadassāvīnaṃ samādāya sikkhataṃ sikkhāpadesu kimassa uttari karaṇīyaṃ?

‘‘Carato cepi, bhikkhave, bhikkhuno abhijjhābyāpādo vigato hoti, thinamiddhaṃ… uddhaccakukkuccaṃ… vicikicchā pahīnā hoti, āraddhaṃ hoti vīriyaṃ asallīnaṃ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṃ cittaṃ ekaggaṃ, carampi, bhikkhave, bhikkhu evaṃbhūto ‘ātāpī ottāpī satataṃ samitaṃ āraddhavīriyo pahitatto’ti vuccati.

‘‘Ṭhitassa cepi, bhikkhave, bhikkhuno abhijjhābyāpādo vigato hoti, thinamiddhaṃ… uddhaccakukkuccaṃ… vicikicchā pahīnā hoti, āraddhaṃ hoti vīriyaṃ asallīnaṃ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṃ cittaṃ ekaggaṃ, ṭhitopi, bhikkhave, bhikkhu evaṃbhūto ‘ātāpī ottāpī satataṃ samitaṃ āraddhavīriyo pahitatto’ti vuccati.

‘‘Nisinnassa cepi, bhikkhave, bhikkhuno abhijjhābyāpādo vigato hoti, thinamiddhaṃ… uddhaccakukkuccaṃ… vicikicchā pahīnā hoti, āraddhaṃ hoti vīriyaṃ asallīnaṃ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṃ cittaṃ ekaggaṃ, nisinnopi, bhikkhave, bhikkhu evaṃbhūto ‘ātāpī ottāpī satataṃ samitaṃ āraddhavīriyo pahitatto’ti vuccati.

‘‘Sayānassa cepi, bhikkhave, bhikkhuno jāgarassa abhijjhābyāpādo vigato hoti, thinamiddhaṃ… uddhaccakukkuccaṃ… vicikicchā pahīnā hoti, āraddhaṃ hoti vīriyaṃ asallīnaṃ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṃ cittaṃ ekaggaṃ, sayānopi, bhikkhave, bhikkhu jāgaro evaṃbhūto ‘ātāpī ottāpī satataṃ samitaṃ āraddhavīriyo pahitatto’ti vuccatī’’ti.

‘‘Yataṃ [yathā (ka.) itivu. 111] care yataṃ [yathā (ka.) itivu. 111] tiṭṭhe, yataṃ [yathā (ka.) itivu. 111] acche yataṃ [yathā (ka.) itivu. 111] saye;

Yataṃ [yathā (ka.) itivu. 111] samiñjaye [sammiñjaye (sī. syā. kaṃ. pī.)] bhikkhu, yatamenaṃ [yatameva naṃ (sī.), yatametaṃ (syā. kaṃ.), yatameva (?)] pasāraye.

‘‘Uddhaṃ tiriyaṃ apācīnaṃ, yāvatā jagato gati;

Samavekkhitā ca dhammānaṃ, khandhānaṃ udayabbayaṃ.

‘‘Cetosamathasāmīciṃ, sikkhamānaṃ sadā sataṃ;

Satataṃ pahitattoti, āhu bhikkhuṃ tathāvidha’’nti. dutiyaṃ;

3. Padhānasuttaṃ

13. ‘‘Cattārimāni, bhikkhave, sammappadhānāni. Katamāni cattāri? Idha, bhikkhave, bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati; uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati; anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati; uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Imāni kho, bhikkhave, cattāri sammappadhānānī’’ti.

‘‘Sammappadhānā māradheyyābhibhūtā,

Te asitā jātimaraṇabhayassa pāragū;

Te tusitā jetvā māraṃ savāhiniṃ [savāhanaṃ (syā. kaṃ. pī. ka.)] te anejā,

Sabbaṃ namucibalaṃ upātivattā te sukhitā’’ti. tatiyaṃ;

4. Saṃvarasuttaṃ



12. "诸比丘,你们应当具足戒行,具足波罗提木叉,以波罗提木叉律仪防护而住,具足威仪行处,于微细罪中见怖畏。受持学处而学。诸比丘,对于你们这些具足戒行、具足波罗提木叉、以波罗提木叉律仪防护而住、具足威仪行处、于微细罪中见怖畏、受持学处而学的人,还有什么更高的应做之事呢?
"诸比丘,即使比丘在行走时,贪欲与恶意已消除,昏沉睡眠...掉举恶作...疑惑已断除,精进已生起不退缩,正念已确立不忘失,身体轻安不紧张,心专一集中,诸比丘,即使是行走的比丘,如此这般的人也被称为'精进、畏惧、经常努力、意志坚定'。
"诸比丘,即使比丘在站立时,贪欲与恶意已消除,昏沉睡眠...掉举恶作...疑惑已断除,精进已生起不退缩,正念已确立不忘失,身体轻安不紧张,心专一集中,诸比丘,即使是站立的比丘,如此这般的人也被称为'精进、畏惧、经常努力、意志坚定'。
"诸比丘,即使比丘在坐着时,贪欲与恶意已消除,昏沉睡眠...掉举恶作...疑惑已断除,精进已生起不退缩,正念已确立不忘失,身体轻安不紧张,心专一集中,诸比丘,即使是坐着的比丘,如此这般的人也被称为'精进、畏惧、经常努力、意志坚定'。
"诸比丘,即使比丘在躺着醒着时,贪欲与恶意已消除,昏沉睡眠...掉举恶作...疑惑已断除,精进已生起不退缩,正念已确立不忘失,身体轻安不紧张,心专一集中,诸比丘,即使是躺着醒着的比丘,如此这般的人也被称为'精进、畏惧、经常努力、意志坚定'。"
"正念行正念立,正念坐正念卧;
正念屈正念伸,比丘皆应如是。
上下及四方,世间一切处;
观察诸法生,诸蕴兴衰灭。
修习心平静,常念常觉知;
称此等比丘,为常勤精进。"第二;
3. 精进经
13. "诸比丘,有四种正勤。哪四种?在此,诸比丘,比丘为了未生起的恶不善法不生起,生起意欲、努力、发起精进、策励其心、精勤;为了已生起的恶不善法断除,生起意欲、努力、发起精进、策励其心、精勤;为了未生起的善法生起,生起意欲、努力、发起精进、策励其心、精勤;为了已生起的善法住立、不忘失、增长、广大、修习、圆满,生起意欲、努力、发起精进、策励其心、精勤。诸比丘,这就是四种正勤。"
"正勤超越魔境界,
彼等不执著,度脱生死怖;
彼等欢喜,战胜魔军,无烦恼,
超越一切魔力,快乐安住。"第三;
4. 防护经

14. ‘‘Cattārimāni , bhikkhave, padhānāni. Katamāni cattāri? Saṃvarappadhānaṃ, pahānappadhānaṃ, bhāvanāppadhānaṃ, anurakkhaṇāppadhānaṃ. Katamañca, bhikkhave, saṃvarappadhānaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ , tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati. Sotena saddaṃ sutvā… ghānena gandhaṃ ghāyitvā… jivhāya rasaṃ sāyitvā… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā… manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṃ, manindriye saṃvaraṃ āpajjati. Idaṃ vuccati, bhikkhave, saṃvarappadhānaṃ.

‘‘Katamañca, bhikkhave, pahānappadhānaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti; uppannaṃ byāpādavitakkaṃ…pe… uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ…pe… uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti. Idaṃ vuccati, bhikkhave, pahānappadhānaṃ.

‘‘Katamañca, bhikkhave, bhāvanāppadhānaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti… vīriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti… pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti… passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti… samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti… upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Idaṃ vuccati, bhikkhave, bhāvanāppadhānaṃ.

‘‘Katamañca , bhikkhave, anurakkhaṇāppadhānaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu uppannaṃ bhaddakaṃ samādhinimittaṃ anurakkhati aṭṭhikasaññaṃ puḷavakasaññaṃ vinīlakasaññaṃ vicchiddakasaññaṃ uddhumātakasaññaṃ. Idaṃ vuccati, bhikkhave, anurakkhaṇāppadhānaṃ. Imāni kho, bhikkhave, cattāri padhānānī’’ti.

‘‘Saṃvaro ca pahānañca, bhāvanā anurakkhaṇā;

Ete padhānā cattāro, desitādiccabandhunā;

Yehi bhikkhu idhātāpī, khayaṃ dukkhassa pāpuṇe’’ti. catutthaṃ;

5. Paññattisuttaṃ

15. ‘‘Catasso imā, bhikkhave, aggapaññattiyo. Katamā catasso? Etadaggaṃ, bhikkhave, attabhāvīnaṃ yadidaṃ – rāhu asurindo. Etadaggaṃ, bhikkhave, kāmabhogīnaṃ yadidaṃ – rājā mandhātā. Etadaggaṃ, bhikkhave, ādhipateyyānaṃ yadidaṃ – māro pāpimā. Sadevake, bhikkhave, loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya tathāgato aggamakkhāyati arahaṃ sammāsambuddho. Imā kho, bhikkhave, catasso aggapaññattiyo’’ti.

‘‘Rāhuggaṃ attabhāvīnaṃ, mandhātā kāmabhoginaṃ;

Māro ādhipateyyānaṃ, iddhiyā yasasā jalaṃ.

‘‘Uddhaṃ tiriyaṃ apācīnaṃ, yāvatā jagato gati;

Sadevakassa lokassa, buddho aggo pavuccatī’’ti. pañcamaṃ;

6. Sokhummasuttaṃ



14. "诸比丘,有四种精进。哪四种?防护精进、断除精进、修习精进、守护精进。
"诸比丘,什么是防护精进?在此,诸比丘,比丘以眼见色时不取相,不取随相。因为若住于不防护眼根,则贪忧等恶不善法便会流入,为防护此,他便实行防护,守护眼根,于眼根生起防护。以耳闻声时...以鼻嗅香时...以舌尝味时...以身触所触时...以意识法时不取相,不取随相。因为若住于不防护意根,则贪忧等恶不善法便会流入,为防护此,他便实行防护,守护意根,于意根生起防护。诸比丘,这称为防护精进。
"诸比丘,什么是断除精进?在此,诸比丘,比丘不容忍已生起的欲念,而是舍弃、驱散、终止、使之消失;不容忍已生起的恶意念...不容忍已生起的伤害念...不容忍已生起的恶不善法,而是舍弃、驱散、终止、使之消失。诸比丘,这称为断除精进。
"诸比丘,什么是修习精进?在此,诸比丘,比丘修习念觉支,依止远离、依止离贪、依止灭尽,趋向舍离;修习择法觉支...修习精进觉支...修习喜觉支...修习轻安觉支...修习定觉支...修习舍觉支,依止远离、依止离贪、依止灭尽,趋向舍离。诸比丘,这称为修习精进。
"诸比丘,什么是守护精进?在此,诸比丘,比丘守护已生起的善定相,即骨想、虫噉想、青瘀想、腐烂想、膨胀想。诸比丘,这称为守护精进。诸比丘,这就是四种精进。"
"防护与断除,修习与守护;
此四种精进,日亲族所说;
比丘于此勤,能达苦灭尽。"第四;
5. 施设经
15. "诸比丘,有四种最上施设。哪四种?诸比丘,在诸身体中,阿修罗王罗睺被称为最上。诸比丘,在诸欲乐享受者中,满度王被称为最上。诸比丘,在诸统治者中,魔罗波旬被称为最上。诸比丘,在天界、魔界、梵界,包括沙门、婆罗门、天神、人类中,如来、阿罗汉、正等正觉者被称为最上。诸比丘,这就是四种最上施设。"
"罗睺身体最,满度欲乐最;
魔罗统治最,神通名声盛。
上下及四方,世间一切处;
天人世界中,佛陀称最上。"第五;
6. 微细经

16. ‘‘Cattārimāni, bhikkhave, sokhummāni. Katamāni cattāri? Idha, bhikkhave, bhikkhu rūpasokhummena samannāgato hoti paramena; tena ca rūpasokhummena aññaṃ rūpasokhummaṃ uttaritaraṃ vā paṇītataraṃ vā na samanupassati; tena ca rūpasokhummena aññaṃ rūpasokhummaṃ uttaritaraṃ vā paṇītataraṃ vā na pattheti. Vedanāsokhummena samannāgato hoti paramena; tena ca vedanāsokhummena aññaṃ vedanāsokhummaṃ uttaritaraṃ vā paṇītataraṃ vā na samanupassati; tena ca vedanāsokhummena aññaṃ vedanāsokhummaṃ uttaritaraṃ vā paṇītataraṃ vā na pattheti. Saññāsokhummena samannāgato hoti paramena; tena ca saññāsokhummena aññaṃ saññāsokhummaṃ uttaritaraṃ vā paṇītataraṃ vā na samanupassati; tena ca saññāsokhummena aññaṃ saññāsokhummaṃ uttaritaraṃ vā paṇītataraṃ vā na pattheti. Saṅkhārasokhummena samannāgato hoti paramena; tena ca saṅkhārasokhummena aññaṃ saṅkhārasokhummaṃ uttaritaraṃ vā paṇītataraṃ vā na samanupassati; tena ca saṅkhārasokhummena aññaṃ saṅkhārasokhummaṃ uttaritaraṃ vā paṇītataraṃ vā na pattheti. Imāni kho, bhikkhave, cattāri sokhummānī’’ti.

‘‘Rūpasokhummataṃ ñatvā, vedanānañca sambhavaṃ;

Saññā yato samudeti, atthaṃ gacchati yattha ca;

Saṅkhāre parato ñatvā, dukkhato no ca attato.

‘‘Sa ve sammaddaso bhikkhu, santo santipade rato;

Dhāreti antimaṃ dehaṃ, jetvā māraṃ savāhini’’nti. chaṭṭhaṃ;

7. Paṭhamaagatisuttaṃ

17. ‘‘Cattārimāni, bhikkhave, agatigamanāni. Katamāni cattāri? Chandāgatiṃ gacchati, dosāgatiṃ gacchati, mohāgatiṃ gacchati, bhayāgatiṃ gacchati – imāni kho, bhikkhave, cattāri agatigamanānī’’ti.

‘‘Chandā dosā bhayā mohā, yo dhammaṃ ativattati;

Nihīyati tassa yaso, kāḷapakkheva candimā’’ti. sattamaṃ;

8. Dutiyaagatisuttaṃ

18. ‘‘Cattārimāni , bhikkhave, nāgatigamanāni. Katamāni cattāri? Na chandāgatiṃ gacchati, na dosāgatiṃ gacchati, na mohāgatiṃ gacchati, na bhayāgatiṃ gacchati – imāni kho, bhikkhave, cattāri nāgatigamanānī’’ti.

‘‘Chandā dosā bhayā mohā, yo dhammaṃ nātivattati;

Āpūrati tassa yaso, sukkapakkheva candimā’’ti. aṭṭhamaṃ;

9. Tatiyaagatisuttaṃ

19. ‘‘Cattārimāni, bhikkhave, agatigamanāni. Katamāni cattāri? Chandāgatiṃ gacchati , dosāgatiṃ gacchati, mohāgatiṃ gacchati, bhayāgatiṃ gacchati – imāni kho, bhikkhave, cattāri agatigamanāni.

‘‘Cattārimāni, bhikkhave, nāgatigamanāni. Katamāni cattāri? Na chandāgatiṃ gacchati, na dosāgatiṃ gacchati, na mohāgatiṃ gacchati, na bhayāgatiṃ gacchati – imāni kho, bhikkhave, cattāri nāgatigamanānī’’ti.

‘‘Chandā dosā bhayā mohā, yo dhammaṃ ativattati;

Nihīyati tassa yaso, kāḷapakkheva candimā.

‘‘Chandā dosā bhayā mohā, yo dhammaṃ nātivattati;

Āpūrati tassa yaso, sukkapakkheva candimā’’ti. navamaṃ;

10. Bhattuddesakasuttaṃ



16. "诸比丘,有四种微细。哪四种?在此,诸比丘,比丘具足最上的色微细;对于这种色微细,他不见有其他更高或更胜的色微细;对于这种色微细,他不希求其他更高或更胜的色微细。他具足最上的受微细;对于这种受微细,他不见有其他更高或更胜的受微细;对于这种受微细,他不希求其他更高或更胜的受微细。他具足最上的想微细;对于这种想微细,他不见有其他更高或更胜的想微细;对于这种想微细,他不希求其他更高或更胜的想微细。他具足最上的行微细;对于这种行微细,他不见有其他更高或更胜的行微细;对于这种行微细,他不希求其他更高或更胜的行微细。诸比丘,这就是四种微细。"
"知色之微细,了受之生起;
知想从何来,又往何处去;
知行为他物,是苦非自我。
此比丘正见,寂静乐涅槃;
持最后身躯,降伏魔军众。"第六;
7. 第一不正行经
17. "诸比丘,有四种不正行。哪四种?随欲而行,随瞋而行,随痴而行,随怖而行 - 诸比丘,这就是四种不正行。"
"随欲瞋怖痴,违背于正法;
其名声衰减,如月之黑分。"第七;
8. 第二不正行经
18. "诸比丘,有四种非不正行。哪四种?不随欲而行,不随瞋而行,不随痴而行,不随怖而行 - 诸比丘,这就是四种非不正行。"
"不随欲瞋怖痴,不违背于正法;
其名声增长,如月之白分。"第八;
9. 第三不正行经
19. "诸比丘,有四种不正行。哪四种?随欲而行,随瞋而行,随痴而行,随怖而行 - 诸比丘,这就是四种不正行。
诸比丘,有四种非不正行。哪四种?不随欲而行,不随瞋而行,不随痴而行,不随怖而行 - 诸比丘,这就是四种非不正行。"
"随欲瞋怖痴,违背于正法;
其名声衰减,如月之黑分。
不随欲瞋怖痴,不违背于正法;
其名声增长,如月之白分。"第九;
10. 分配食物者经

20. ‘‘Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhattuddesako yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. Katamehi catūhi? Chandāgatiṃ gacchati, dosāgatiṃ gacchati, mohāgatiṃ gacchati, bhayāgatiṃ gacchati – imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhattuddesako yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

‘‘Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhattuddesako yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge. Katamehi catūhi? Na chandāgatiṃ gacchati, na dosāgatiṃ gacchati, na mohāgatiṃ gacchati, na bhayāgatiṃ gacchati – imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhattuddesako yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge’’ti.

‘‘Ye keci kāmesu asaññatā janā,

Adhammikā honti adhammagāravā;

Chandā dosā mohā ca bhayā gāmino [chandā ca dosā ca bhayā ca gāmino (sī. syā. kaṃ. pī)],

Parisākasaṭo [parisakkasāvo (sī. syā. kaṃ. pī.)] ca panesa vuccati.

‘‘Evañhi vuttaṃ samaṇena jānatā,

Tasmā hi te sappurisā pasaṃsiyā;

Dhamme ṭhitā ye na karonti pāpakaṃ,

Na chandā na dosā na mohā na bhayā ca gāmino [na chandadosā na bhayā ca gāmino (sī. syā. kaṃ. pī.)];

‘‘Parisāya maṇḍo ca panesa vuccati,

Evañhi vuttaṃ samaṇena jānatā’’ti. dasamaṃ;

Caravaggo dutiyo.


20. "诸比丘,具足四法的分配食物者,如同被抛入地狱。哪四法?随欲而行,随瞋而行,随痴而行,随怖而行 - 诸比丘,具足这四法的分配食物者,如同被抛入地狱。
诸比丘,具足四法的分配食物者,如同被抛入天界。哪四法?不随欲而行,不随瞋而行,不随痴而行,不随怖而行 - 诸比丘,具足这四法的分配食物者,如同被抛入天界。"
"凡是于欲不自制之人,
不法且不敬重正法;
随欲瞋痴怖而行,
此人被称为众中污秽。
智者沙门如是说,
因此善人当受赞;
安住正法不作恶,
不随欲瞋痴怖行;
此人被称为众中庄严,
智者沙门如是说。"第十;
行走品第二


Tassuddānaṃ –

Caraṃ sīlaṃ padhānāni, saṃvaraṃ paññatti pañcamaṃ;

Sokhummaṃ tayo agatī, bhattuddesena te dasāti.

其摘要：
行走、戒、精进、
防护、施设为第五、
微细、三不正行、
分配食物者为十。


